LIECĪBAS

LIECĪBAS PAR POZITĪVO PIEREDZI GRAŠOS

bart
Einārs
Sveiki, mani sauc Einārs, man ir 23 gadi, šobrīd studēju Rīgā, Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā, ar profesionālo kvalifikāciju – datordizainers. Pagaidām vēl esmu Grašu bērnu ciemata aizbildniecībā. Drīz man paliks 24 gadi, kad pilnībā beidzas jebkāda valsts palīdzība bērniem, kas palikuši bez vecākiem jeb bāreņiem, kas nozīmē, ka beigsies Grašu aizbildniecība.

LASĪT VAIRĀK
Nav noslēpums, ka Latvijā un pasaulē ir daudz bērnu, kas palikuši bez vecākiem dažādu iemeslu dēļ – vecākiem ir dažādas atkarības – azartspēles, narkotikas, vardarbība pret bērniem, pārmērīga alkohola lietošana, vai nerūpējas par bērniem citu specifisku iemeslu pēc. Rezultātā vai nu bērns aizmūk, vai vecāki viņu kaut kur atstāj, vai arī valsts iestāde uz aizdomu un liecinieku pamata atņem vecākiem tiesības, jo tie nav spējīgi par bērnu parūpēties. Protams, var arī notikt nelaimes gadījums un bērns paliek bez vecākiem. Tā nu dzīve iedalījusi man tādas kārtis, ka esmu viens no šiem bērniem, kas palicis bez vecākiem.
    Pie bioloģiskajiem vecākiem dzīvoju līdz 6 gadu vecumam. 3 gadus nodzīvoju Rīgas bērnunamā un jau kopš 9 gadu vecuma esmu Grašu bērnu ciemata aizbildniecībā. Tādēļ arī vēlos sniegt liecību par savu pozitīvo pieredzi Grašu bērnu ciematā. Vēlos pieminēt, ka Graši ir 1. privātais bērnu nams Latvijā, kuru ideja dibināt bija vienam cilvēkam. Laika gaitā ar ģimenes, draugu, paziņu un jauniepazīto cilvēku atbalstu tapa šis bērnu nams. Graši atrodas Madonas rajonā, pie Cesvaines. Graši atšķirās no Rīgas bērnunama, kurā biju un domāju, ka arī no pārējiem, kur parasti ir viena liela ēka un tajā ir ļoti liels skaits bērnu. Domāju ir būtiski pieminēt, ka Graši atšķirībā no valsts bērnunamiem tapa ar cilvēku labo gribu un iniciatīvu. Grašos ir vairākas ģimenes tipa dzīvojamās ēkas, kur katrā ir apmēram 8 bērni un audzinātājs, kas rada iespējas katru bērnu audzināt ar individuālu pieeju. Atceros, ka bija dažādas ekskursijas, pasākumi un bērniem ir iespēja doties uz Franciju, kur katram ir sava viesģimene. Tas viss man asociējas ar to, ka Graši mēģina radīt bērniem ģimenisku gaisotni, kas aizpildītu vecāku trūkumu. Un vēlos pateikt, ka Grašiem arī izdodas.
RCK

Rīgas Celtniecības koledžas galerija
Pēc pamatskolas beigšanas redzēju, ka manas stiprās puses bija matemātika un zīmēšana, kā rezultātā izvēlējos mācīties arhitektūru Rīgas Celtniecības koledžā, kur mācību ilgums bija 4 gadi ar profesionālo kvalifikāciju – arhitektūras tehniķis. Graši atbalstīja manu lēmumu. Te ir būtiski pieminēt, ka valsts bērnunamos pēc 18 gadu sasniegšanas vairs nav iespēja uzturēties, jauniešiem tiek izsniegts vienreizējais pabalsts un neliela dzīvojamā platība un ikmēneša pabalsts 45 Ls apmērā līdz 24 gadu vecumam. Pateicoties Grašu finansiālajam un morālajam atbalstam varēju veiksmīgi turpināt mācības Rīgas Celtniecības koledžā un nejutu to lūzuma punktu sasniedzot 18 gadu vecumu, ko diemžēl sajūt lielākā daļa jaunieši no valsts bērnu namiem.
Pārvācoties uz Rīgu pirmos 2 gadus dzīvoju skolas piedāvātajās kojās. Šī pārvākšanās uz Rīgu tad arī bija mana pirmā dzīvošana bez Grašu darbinieku uzraudzības, kas nozīmē, ka pašam jāplāno savs laiks, jāpilda ikdienas pienākumi. Dzīvojot kojās bija forši, jo kursa biedri un draugi ir apkārt, viegli iepazīt no citiem kursiem studentus un mācību ziņā viegli ir konsultēties ar kursabiedriem un vecākiem kursiem. Būvējot kojas istabiņu starpsienu skaņizolācija nebija kā prioritāte, tādēļ trūkumi ir tādi, ka var dzirdēt kaimiņus visās pusēs un citus trokšņus no kopējā koridora, kas nepadara vieglāku mācību procesu.
103

Dzīvoklis Rīgā galerija
Tad 2 gadus dzīvoju Grašu dzīvoklī Rīgā, kur bija labi un kvalitatīvi apstākļi mācību turpināšanai, jo ir klusāks un ir sava privātā telpa. Justies varēja kā pie sevis un aicināt arī ciemos draugus. Grašu dzīvoklī draudzīgi dzīvojām 4 Grašu jaunieši. Pateicoties Grašu finansiālajam un morālajam atbalstam, un dzīvojamai vietai varējām visi studēt sevis izvēlēto profesiju, nevis apstākļu spiesti jau strādāt darbā, kas nepatīk.
BSA

Baltijas Starptautiskās Akadēmijas galerija
Pabeidzot Rīgas Celtniecības koledžu un iegūstot arhitektūras tehniķa kvalifikāciju, sapratu, ka arhitektūra nav mans aicinājums un izvēlējos kaut ko, kur manis jau iegūtās zināšanas noderētu, bet kur arī būtu lielāks radošais process. Interesēja labas un radošas idejas, to vizuālais izpildījums, paša iniciatīva, neierobežota izpildījuma izvēle un pats saplāno arī laiku idejas realizēšanai. Tādēļ arī dažādas radīšanas programmas – trīsdimensiju veidošanas programmas, bilžu un video apstrādes un veidošanas programmas – palīdz iepazīt dažādus veidus kā var radīt. Tā nu izvēlējos studēt Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā ar profesionālo kvalifikāciju – datordizainers. Pateicoties Grašu kontaktiem Francijā un savai viesģimenei Francijā varēju pa vasaru strādāt Francijā, lai nopelnītu studiju maksai augstskolā.
Grašu darbinieki rada ģimenisku noskaņu Grašos un atbalsta jauniešus pēc 18 gadu sasniegšanas viņu patstāvības un profesijas iegūšanai, lai kur viņi arī būtu. Tas man asociējas ar vecākiem un mājām, jo Grašos vienmēr laipni tieku gaidīts un darbinieki jau ir pazīstami ar kuriem var atcerēties un pasmieties par blēņām, kas kādreiz sastrādātas.
Pēc 24 gadu sasniegšanas pabeigšu pēdējo gadu Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā, paralēli strādāšu un nedzīvošu vairs Grašu dzīvoklī Rīgā. Un tālāk plānoju strādāt ar radošo profesiju saistītā sfērā Latvijā vai Francijā. Braukšu arī ciemos pie franču viesģimenes, jo regulāri uzturam kontaktus. Protams arī braukšu ciemos uz Grašiem satikt darbiniekus un apraudzīt jaunos bērnus, kuri būs tādi paši kā es biju – maziņš un savu vietu dzīvē meklējošs.

   Novēlu Grašu darbiniekiem tikpat enerģiski turpināt iesākto misiju, ziedotājiem – nekautrēties, lai bez vecākiem palikušie mazie var piepildīt kādu sapni.

Paldies par uzmanību!
SAMAZINĀT

bart
bart
Voldemārs
Mani sauc Voldemārs un šobrīd ir 23 gadi. Es atbraucu uz Grašiem 6 gadu vecumā un nodzīvoju šeit kopumā 10 gadus. Man par šo laiku ir daudz labu atmiņu. Mēs bijām kā liela ģimene, dzīvojām kā brāļi un māsas, kopā darījām blēņas, ik pa laikam domājām iemeslus, lai nebūtu jāiet uz skolu. Esmu laimīgs, ka Grašos es sev ieguvu jaunu ģimeni, kuras man pašam nebija.

LASĪT VAIRĀK
Dzīvojot Grašos, es mācījos Kraukļu pamatskolā. Pēc 9. klases beigšanas devos uz Kurzemi, kur Kandavas pusē iestājos asociācijas „Dzīvesprieks” profesionālajā skolā, apgūstot pavāra palīga profesiju. Pēc gada Grašu bērnu ciemata vadība man piedāvāja iespēju turpināt mācības profesionālajā skolā Francijā. Es uzreiz piekritu un devos uz turieni.
Voldemars

Voldemāra galerija
Es izvēlējos apgūt pavāra profesiju, jo jau bērnībā man ļoti patika darboties virtuvē. Kad piekritu doties mācīties uz Franciju, tad vēl nenojautu, kā tas būs. Sākums bija ļoti grūts – mācības un darbs notika franču valodā. Es runāju diezgan labi, bet gāju uz privātstundām mācīties franču rakstu valodu. Francijā profesionālās izglītības sistēma ir atšķirīga no Latvijas. Tur liels akcents tiek likts uz praktiskajām iemaņām. Man bija noslēgts prakses līgums uz 2 gadiem ar labu restorānu, kurā es strādāju 3 nedēļas pēc kārtas un tad sekoja 1 nedēļa skolā. Un tā divus gadus – prakses vietā es reāli darīju to, ko pa nedēļu biju apguvis skolā. Tāpat man bija iespēja doties praksē uz Skotiju un Portugāli.
Man patīk strādāt kolektīvā, es iemācījos būt atbildīgs par savu darba vietu. Man pat bija iespēja šo to iemācīt jaunajiem praktikantiem. Man pašam vislabāk garšo gaļas un zivju ēdieni, labprāt piedevās ēdu dārzeņus. Strādājot franču restorāna virtuvē, esmu apguvis gatavot dažādus ēdienus. Man patīk sajust interesantas garšas.
Visgrūtākais Francijā ir tas, ka brīvi nepārvaldu valodu. Tāpat ir jāzina Francijas likumdošana, lai pareizi maksātu nodokļus, iesniegtu dokumentus dažādām iestādēm. Tur daudz palīdz mana franču viesģimene, pie kuras vasarās ciemojos jau vairāk kā 10 gadus.
Brīvajā laikā man patīk sports. Dodu priekšroku kolektīviem sporta veidiem – volejbolam un basketbolam. Labprāt sērfoju un snovoju. Brīvajā laikā apgūstu arī ģitārspēli.
Cenšos katru gadu atvaļinājumā laikā atbraukt uz Latviju. Tad vienmēr braucu uz Grašiem, palīdzu dažādos darbos. Pirms gada ieguvu autovadītāja tiesības. Turpmākajos gados vēlētos iegūt zināšanas sava uzņēmuma izveidošanā. Es nākotnē gribētu atvērt pats savu restorānu.
Paldies par uzmanību!
SAMAZINĀT

Comments are closed.